Atmiņas un teikas, e-baznīca

Kategorijas: In focus

Ir apritējuši jau 10 gadi, kopš sāka darbu kristīgā interneta vietne ebaznica.lv. Taču mana saistība ar to, ar tās veidotājiem, tās redakciju ir krietni senāka.

Tā sākās jau tad, kad mācījos Lutera Akadēmijas pirmajā kursā. Tolaik trešā kursa studenti Roberts, Tālivaldis, Gvido un Juris Veidenieks rīkoja tā sauktās “Teoloģiskās pirtis” pie Jura Veidenieka mājās. Reizēm piedalījās arī Guntars Baikovs un Voldemārs Lauciņš. Pirts bija īsta un teoloģija tāpat – vēl īstāka nemaz nevarēja būt. Mēs runājām par to, par ko runāt nebija populāri, proti, par patiesību. Mēs runājām pretī samiernieciskajam konformismam, kas vējoja apkārt ar visai žēlīgu aicinājumu: “Miers, miers…Parunāsim par to, kas mūs vieno…” “Nē, nav nekāda miera un tāda arī nebūs, tāpēc ka vispirms mēs parunāsim par to, kas mūs šķir!” Lecīgi? Jā, visnotaļ, bet no sirds. M.Luters rakstīja: “Apliecinot ticību, stūrgalvība un ietiepība ir tikumi…”

Šķirošā tad bija daudz – kā jau heterodoksā jeb – citādi mācošā vidē, kāda tā vienmēr ir bijusi LELB jau kopš dibināšanas. Tagad, par nožēlu, šķirošā ir vēl vairāk.

Ap to laiku ļoti populāra bija interneta vietne “Virtuālā Baznīca” jeb vienkārši VB. Domēns gan piederēja adventistiem, taču vadība bija uzticēta luterāņiem. Lai vai kā, taču mācības ziņā tā visai ātri pārtapa par pilnīgi luterisku. Bija arī savi trūkumi. To dēļ, neraugoties uz rakstiem, sprediķiem, apcerēm un dažām labām diskusijām, daudz augstāk par “pļāpu lapu” pacelties neizdevās. Kad VB tika slēgta, “pļāpu lapa” emigrēja uz draugiem.lv.

Pagāja kādi gadi. Ne Roberta, ne Tālivalža, ne Gvido un ne manis LELB vairs nebija. Īsā laika sprīdī viens pēc otra pametām baznīcu, kas konsekventi nīdēja ārā visu luterisko, tālab ticības un liecības dēļ nebija iespējams vairs tur palikt. Lēmumi par to nebija viegli, taču paredzami un likumsakarīgi gan. Mazliet vēlāk, tiklīdz Reinhards Slenska vairs nebija rektors, no pasniedzēju amatiem atvaļināja Aleksandru Biti un Juri Uļģi. Acīmredzot, pārāk labi bija mācījuši…

Un tad kādā dienā pirms desmit gadiem atskanēja telefona zvans. Gvido. Saka, mums te ir tāds projekts, ebaznica.lv, vai negribi piedalīties. Atbildi var viegli uzminēt.

 

 

Autors Indreks Sungatuļins.

Atbildēt